Tējas vēsture

Tējas vēsture

Tējas vēsture sākās senajā Ķīnā, kur saskaņā ar leģendu tēju ap 2737. g. p.m.ē. atklāja imperators Shen Nong. Laika gaitā tēja kļuva par nozīmīgu preci, nodevu un sabiedrisku dzērienu. Ķīnā attīstījās dažādi tējas apstrādes veidi un radās pirmās tējnīcas, tējas piederumi un rakstiskie darbi par tēju.

No Ķīnas tēja izplatījās uz Koreju un Japānu, kur tā kļuva arī par reliģisko un kultūras tradīciju sastāvdaļu. 

No 16.–17. gadsimta tēja pakāpeniski nonāca Eiropā. To sāka ievest Anglijā, Holandiešu tirdzniecības ceļos un citviet, bet tējas dzeršana kļuva par populāru sociālu paradumu. Tēja tika eksportēta arī uz Krieviju un Ameriku.

18.–19. gadsimtā tējas audzēšana izplatījās ārpus Ķīnas — Indijā, Indonēzijā, Šrilankā, Āfrikā un Dienvidamerikā. Īpaši nozīmīga kļuva melnās tējas ražošana Indijā un Šrilankā. Šajā laikā tika izgudrotas arī mehāniskas tējas apstrādes un kaltēšanas iekārtas.

20. gadsimtā tējas ražošana kļuva par globālu nozari, un tēja tika audzēta daudzās pasaules valstīs. Attīstījās jauni tējas veidi un ražošanas metodes, tostarp noēnotās tējas Japānā un melnās tējas ražošana Ķīnā. 1998. gadā pēc vairāk nekā 300 gadu darbības tika slēgta Londonas Tējas birža.


Tējas vēsture

2737 p.m.ē. - Ķīna. Saskaņā ar leģendu tēju atklāj mītiskais imperators Shen Nong.

1115 p.m.ē. - ĶĪNA. Tēja pirmo reizi tiek pieminēta hercoga Ji-Dan publicējumā.

1066 p.m.ē. - ĶĪNA. Sičuana.(Sichuan). Tēja kā nodevas tiek pasniegta karalim Zhou.

500 p.m.ē. - ĶĪNA. Nomadi un tirgotāji sāk izplatīt tēju aiz Ķīnas valsts robežām.

250 p.m.ē. - ĶĪNA. Sičuana. Rodas tējas aptrādes veids Shao CHA- tēja grauzdēta virs uguns.

100 p.m.ē. - ĶĪNA. Tēja iegūst komerciālu nozīmi.

59 p.m.ē. - ĶĪNA. Sičuana.(Sichuan). Izveidots tējas tirgus.


A.D.

386 - ĶĪNA. Sičuanas un Hubejas (Hubei) provinces robeža. Izgatavo presēto tēju „kūkas” formā. Sakaltēto tēju pēc tam samalcina piestā un vāra pievienojot sīpolus, ingveru vai aplesīna mizas.

400 - ĶĪNA. Izgudrota apakštasīte tējas bļodiņai.

500 - ĶĪNA. Tēja tiek izplatīta kā ārstniecisks līdzeklis.

600 - Ķīna. Tēja iegūts sociālā dzēriena nozīmi. Iztrādāti īpaši tējas pagatavošanai nepieciešami piederumi.

620 - ĶĪNA. Izgatavota TUAN CHA – bumbveida un Bing CHA – diskveida presētā tēja.

647 - KOREJA. Pirmā norāde par tējas lietošanu, ko ievieš budistu mūki no Ķīnas.

690 - ĶĪNA. Vārdnīcā izveidots hieroglifs "cha", ar kuru apzīmē tēju.

720 - ĶĪNA. Saaņsji, Sji. (Shaanxi, XI). Atvērta pirmā tējnīca.

729 - JAPĀNA. Imperators Shomu reliģiskas ceremonijas laikā pasniedz tēju 100 priesteriem.

780 - ĶĪNA. Izdota pirmā tējai veltītā monogrāfija, autors Lu-Yu.

820 - JAPĀNA. Iekopti tējas dārzi Kioto (Kyoto) un Uji apkārtnē.

828 - KOREJA. Iesētas Ķīnas tējas koka sēklas.

850 - Arābija. Pirmā rakstiskā norāde par tēju, kas izdarīta ārpus Ķīnas. Autors - tirgotājs Solimans.

940 - ĶĪNA. Hunaņa (Hunan) . Izgatavota Jun Shan Huang Cha - dzeltenā tēja, kuru pasniedz kā nodevu tēju.

940 - ĶĪNA. Fudzjaņa (FUJIAN). Izgatavota Bai Cha - baltā tēja, kuru pasniedz kā nodevu tēju Song dinastijas imperatoram.

980 - ĶĪNA. Fudzjaņa. Kļūst par visattīstītāko tējas reģionu. Uzsākta aromatizētās tējas ražošana.

980 - ĶĪNA. Hong Cha – izstrādāts „sarkanās tējas” prototips, kas rietumos vēlāk pazīstams kā melnā tēja.

1070 - ĶĪNA. Imperators Shen Zong pasniedz pulverveida tēju japāņu priesterim Jojin.

1101 - ĶĪNA. Fiksēta bambusa slotiņas - Chasen izmantošana zaļās pulverveida tējas sakulšanai. Jaunievedumu veicinajis imperators Hui Zong.

1191 - JAPĀNA. Nagasaki. Attīstās pulverveida tējas pagatavošanas tradīcija.

1200 - ĶĪNA. Fudzjaņa. Uzsāk aromatizēt zaļo tēju, izmantojot jasmīnu ziedus.

1220 - ĶĪNA.  Džedzjana (Zhejiang), Fudzjaņa. Galvenās Ķīnas ostas uzsāk tējas un tējas piederumu eksportu uz Japānu.

1267 - JAPĀNA. Ceļojošais priesteris Eison pasniedz tēju vienkāršiem cilvekiem.

1340 - ĶĪNA. Džedzjana. Izveidota zaļās tējas Long Jing jeb Pūķa Aka apstrāde.

1391 - ĶĪNA. Tiek dota priekšroka tējas pagatavošanai ar uzlējuma metodi.

1400 - ĶĪNA. Fudzjaņa, Vuji (Wuyi). Tējas lietpratēji izvēlās tēju no īpašiem tējas audzēšanas reģioniem.

1559 - EIROPA. Itālija, Venēcija. Publicēts pirmais raksts par tēju, ko veicis itāļu ģeogrāfs un ceļotājs Džovanni Battista Ramusio (Giovanni Battista Ramusio).

1567 - KRIEVIJA. Pirmās ziņas par tēju.

1570 - JAPĀNA. Kioto. Sen Rikjū (Sen Rikyu) pilnveido tējas ceremoniju.

1580 - ĶĪNA. Attīstās dzeltenās tēja apstrāde.

1585 - JAPAN. Kioto, Uji. Tiek uzsākta tējas krūmu noēnošana.

1585 - ĶĪNA.  Attīstās „Tumšās tējas” jeb Pu-Erh apstrāde.

1598 - EIROPA. Pirmais ziņojums par tēju angļu valodā.

1600 - ĶĪNA, Fudzjaņa. Daļēji fermentētās tējas Ūlong jeb Oolong metote tiek izstrādāta Vuji kalnu apvidū.

1600 - ĶĪNA. Juņnaņa (Yunnan). Pu Erh tēja tiek pārdota jau visā Ķīnā.

1607 - INDONĒZIJA, JAVA. Holandieši pirmie sāk transportēt tēju no Ķīnas.

1610 - JAPĀNA, Nagasaki. Pirmais japāņu zaļās tējas eksports uz Eiropu.

1645 - ANGLIJA, Londona. Datēts pirmais tējas imports.

1680 - ANGLIJA, Londona. Tējas dzeršana kļūst par sociālu paradums.

1650 - ASV, Ņujorka. Holandieši atved pirmo tējas kravu.

1679 - ANGLIJA, Londona. Atvērta Londonas Tējas Birža.

1684 - INDONĒZIJA, JAVA. Pirmais holandiešu ieceļotāju mēģinājums stādīt tējas dārzus no tējas koka sēklām.

1689 - ĶĪNA, Pekina. Tirdzniecības karavānas uzsāk regulāras tējas piegādes uz Krieviju.

1753 - EIROPA.  Kārlis Linnejs (Carl Linnaeus) zinātniski klasificē tējas augu.

1763 - ZVIEDRIJA, Upsalā. Pirmais tējas augs atvests uz Eiropu.

1810 - Taivāna. Tiek ievesti tējas stādi no Fudzjaņas, Vuji apkaimes.

1823 – BRITU INDIJA, Assama (Assam). Majors Robets Brus (Robert Bruce) atklāj savvaļas  tējas augus.

1827 - Indonēzija, JAVA. Veiksmīgi iekoptas tējas plantacijas, holandieši nodibina savu tējas industriju.

1840 - BRITU INDIJA, Assama. Izveidota un modernizēta melnās tējas ražošana.

1846 - BRITU INDIJA, Dardžīlinga, (Darjeeling). Pirmais meģinājums stādīt tējas krūmus.

1870 – CEILONA, Šrilanka. Tējas dārzi aizstāj ar miltrasu pārņemtās kafijas plantācijas.

1870 - BRITU INDIJA, Assama. Pirmā tējas kaltešanas mašīna. Izgudrotājs - McMeekin.

1872 - British India, ASSAM. Izgatavota mehāniskā tējas rullēšanas iekarta. Jackson W.

1878 - ĶĪNA, Hubei (Hubei). Tiek ieviesta hidrauliskā spiediena prese presētās tējas ražošanai.

1886 - MALĀVIJA. Reģistrētas pirmās tējas plantācijas.

1890 - BRAZĪLIJA. Pirmie tējas stādi Dienvidamerikas kontinentā.

1896 - Anglija, Londona. Pirmā atsevišķā tējas maisiņa patents -  Smits A.V. (Smith A.V.)

1900 - UGANDA. Izveidota pirmā tējas plantācija.

1904 - KENIJA. Izveidota pirmā tējas plantācija.

1920 - TANZĀNIJA. Izveidota pirmā tējas plantācija.

1939 - ĶĪNA. Juņnaņa, Fenķin (FENGQING). Veiksmīgi uzsākta sarkanās (melnās) tējas ražošana no vietējā tējas auga.

1946 - JAPĀNA. Kabuse jeb daļēji noēnotās tējas ražošana.

1998 - Anglija, Londona. Pēc vairāk nekā 300 gadu darbības tiek slēgta Londonas Tējas Birža.



Tēja Latvijā

17. gs. – Tēja nonāk Rīgā līdz ar Eiropā izplatītajiem jaunajiem karstajiem dzērieniem. Sākotnēji tā ir dārga luksusa prece, ko lieto galvenokārt turīgākā sabiedrības daļa.

18. gs. – Tēja kļūst par modes un sabiedriskās dzīves sastāvdaļu Rīgas elites un Baltijas muižniecības vidū. Par tējas popularitāti liecina īpaši tējas dzeršanai izgatavotu porcelāna trauku izplatība.

19. gs. –  Attīstoties Rīgas ostai un tirdzniecībai, pieaug importa preču, tostarp tējas, pieejamība. Tējas dzeršanas tradīcija pakāpeniski izplatās plašākā sabiedrībā.

20. gs. – Tēja kļūst par ierastu dzērienu Latvijas pilsētu iedzīvotāju sadzīvē un viesu uzņemšanas kultūrā.