2737 p.m.ē. - Ķīna. Saskaņā ar leģendu tēju atklāj mītiskais imperators Shen Nong.
1115 p.m.ē. - ĶĪNA. Tēja pirmo reizi tiek pieminēta hercoga Ji-Dan publicējumā.
1066 p.m.ē. - ĶĪNA. Sičuana.(Sichuan). Tēja kā nodevas tiek pasniegta karalim Zhou.
500 p.m.ē. - ĶĪNA. Nomadi un tirgotāji sāk izplatīt tēju aiz Ķīnas valsts robežām.
250 p.m.ē. - ĶĪNA. Sičuana. Rodas tējas aptrādes veids Shao CHA- tēja grauzdēta virs uguns.
100 p.m.ē. - ĶĪNA. Tēja iegūst komerciālu nozīmi.
59 p.m.ē. - ĶĪNA. Sičuana.(Sichuan). Izveidots tējas tirgus.
A.D.
386 - ĶĪNA. Sičuanas un Hubejas (Hubei) provinces robeža. Izgatavo presēto tēju „kūkas” formā. Sakaltēto tēju pēc tam samalcina piestā un vāra pievienojot sīpolus, ingveru vai aplesīna mizas.
400 - ĶĪNA. Izgudrota apakštasīte tējas bļodiņai.
500 - ĶĪNA. Tēja tiek izplatīta kā ārstniecisks līdzeklis.
600 - Ķīna. Tēja iegūts sociālā dzēriena nozīmi. Iztrādāti īpaši tējas pagatavošanai nepieciešami piederumi.
620 - ĶĪNA. Izgatavota TUAN CHA – bumbveida un Bing CHA – diskveida presētā tēja.
647 - KOREJA. Pirmā norāde par tējas lietošanu, ko ievieš budistu mūki no Ķīnas.
690 - ĶĪNA. Vārdnīcā izveidots hieroglifs "cha", ar kuru apzīmē tēju.
720 - ĶĪNA. Saaņsji, Sji. (Shaanxi, XI). Atvērta pirmā tējnīca.
729 - JAPĀNA. Imperators Shomu reliģiskas ceremonijas laikā pasniedz tēju 100 priesteriem.
780 - ĶĪNA. Izdota pirmā tējai veltītā monogrāfija, autors Lu-Yu.
820 - JAPĀNA. Iekopti tējas dārzi Kioto (Kyoto) un Uji apkārtnē.
828 - KOREJA. Iesētas Ķīnas tējas koka sēklas.
850 - Arābija. Pirmā rakstiskā norāde par tēju, kas izdarīta ārpus Ķīnas. Autors - tirgotājs Solimans.
940 - ĶĪNA. Hunaņa (Hunan) . Izgatavota Jun Shan Huang Cha - dzeltenā tēja, kuru pasniedz kā nodevu tēju.
940 - ĶĪNA. Fudzjaņa (FUJIAN). Izgatavota Bai Cha - baltā tēja, kuru pasniedz kā nodevu tēju Song dinastijas imperatoram.
980 - ĶĪNA. Fudzjaņa. Kļūst par visattīstītāko tējas reģionu. Uzsākta aromatizētās tējas ražošana.
980 - ĶĪNA. Hong Cha – izstrādāts „sarkanās tējas” prototips, kas rietumos vēlāk pazīstams kā melnā tēja.
1070 - ĶĪNA. Imperators Shen Zong pasniedz pulverveida tēju japāņu priesterim Jojin.
1101 - ĶĪNA. Fiksēta bambusa slotiņas - Chasen izmantošana zaļās pulverveida tējas sakulšanai. Jaunievedumu veicinajis imperators Hui Zong.
1191 - JAPĀNA. Nagasaki. Attīstās pulverveida tējas pagatavošanas tradīcija.
1200 - ĶĪNA. Fudzjaņa. Uzsāk aromatizēt zaļo tēju, izmantojot jasmīnu ziedus.
1220 - ĶĪNA. Džedzjana (Zhejiang), Fudzjaņa. Galvenās Ķīnas ostas uzsāk tējas un tējas piederumu eksportu uz Japānu.
1267 - JAPĀNA. Ceļojošais priesteris Eison pasniedz tēju vienkāršiem cilvekiem.
1340 - ĶĪNA. Džedzjana. Izveidota zaļās tējas Long Jing jeb Pūķa Aka apstrāde.
1391 - ĶĪNA. Tiek dota priekšroka tējas pagatavošanai ar uzlējuma metodi.
1400 - ĶĪNA. Fudzjaņa, Vuji (Wuyi). Tējas lietpratēji izvēlās tēju no īpašiem tējas audzēšanas reģioniem.
1559 - EIROPA. Itālija, Venēcija. Publicēts pirmais raksts par tēju, ko veicis itāļu ģeogrāfs un ceļotājs Džovanni Battista Ramusio (Giovanni Battista Ramusio).
1567 - KRIEVIJA. Pirmās ziņas par tēju.
1570 - JAPĀNA. Kioto. Sen Rikjū (Sen Rikyu) pilnveido tējas ceremoniju.
1580 - ĶĪNA. Attīstās dzeltenās tēja apstrāde.
1585 - JAPAN. Kioto, Uji. Tiek uzsākta tējas krūmu noēnošana.
1585 - ĶĪNA. Attīstās „Tumšās tējas” jeb Pu-Erh apstrāde.
1598 - EIROPA. Pirmais ziņojums par tēju angļu valodā.
1600 - ĶĪNA, Fudzjaņa. Daļēji fermentētās tējas Ūlong jeb Oolong metote tiek izstrādāta Vuji kalnu apvidū.
1600 - ĶĪNA. Juņnaņa (Yunnan). Pu Erh tēja tiek pārdota jau visā Ķīnā.
1607 - INDONĒZIJA, JAVA. Holandieši pirmie sāk transportēt tēju no Ķīnas.
1610 - JAPĀNA, Nagasaki. Pirmais japāņu zaļās tējas eksports uz Eiropu.
1645 - ANGLIJA, Londona. Datēts pirmais tējas imports.
1680 - ANGLIJA, Londona. Tējas dzeršana kļūst par sociālu paradums.
1650 - ASV, Ņujorka. Holandieši atved pirmo tējas kravu.
1679 - ANGLIJA, Londona. Atvērta Londonas Tējas Birža.
1684 - INDONĒZIJA, JAVA. Pirmais holandiešu ieceļotāju mēģinājums stādīt tējas dārzus no tējas koka sēklām.
1689 - ĶĪNA, Pekina. Tirdzniecības karavānas uzsāk regulāras tējas piegādes uz Krieviju.
1753 - EIROPA. Kārlis Linnejs (Carl Linnaeus) zinātniski klasificē tējas augu.
1763 - ZVIEDRIJA, Upsalā. Pirmais tējas augs atvests uz Eiropu.
1810 - Taivāna. Tiek ievesti tējas stādi no Fudzjaņas, Vuji apkaimes.
1823 – BRITU INDIJA, Assama (Assam). Majors Robets Brus (Robert Bruce) atklāj savvaļas tējas augus.
1827 - Indonēzija, JAVA. Veiksmīgi iekoptas tējas plantacijas, holandieši nodibina savu tējas industriju.
1840 - BRITU INDIJA, Assama. Izveidota un modernizēta melnās tējas ražošana.
1846 - BRITU INDIJA, Dardžīlinga, (Darjeeling). Pirmais meģinājums stādīt tējas krūmus.
1870 – CEILONA, Šrilanka. Tējas dārzi aizstāj ar miltrasu pārņemtās kafijas plantācijas.
1870 - BRITU INDIJA, Assama. Pirmā tējas kaltešanas mašīna. Izgudrotājs - McMeekin.
1872 - British India, ASSAM. Izgatavota mehāniskā tējas rullēšanas iekarta. Jackson W.
1878 - ĶĪNA, Hubei (Hubei). Tiek ieviesta hidrauliskā spiediena prese presētās tējas ražošanai.
1886 - MALĀVIJA. Reģistrētas pirmās tējas plantācijas.
1890 - BRAZĪLIJA. Pirmie tējas stādi Dienvidamerikas kontinentā.
1896 - Anglija, Londona. Pirmā atsevišķā tējas maisiņa patents - Smits A.V. (Smith A.V.)
1900 - UGANDA. Izveidota pirmā tējas plantācija.
1904 - KENIJA. Izveidota pirmā tējas plantācija.
1920 - TANZĀNIJA. Izveidota pirmā tējas plantācija.
1939 - ĶĪNA. Juņnaņa, Fenķin (FENGQING). Veiksmīgi uzsākta sarkanās (melnās) tējas ražošana no vietējā tējas auga.
1946 - JAPĀNA. Kabuse jeb daļēji noēnotās tējas ražošana.
1998 - Anglija, Londona. Pēc vairāk nekā 300 gadu darbības tiek slēgta Londonas Tējas Birža.
Tēja Latvijā
17. gs. – Tēja nonāk Rīgā līdz ar Eiropā izplatītajiem jaunajiem karstajiem dzērieniem. Sākotnēji tā ir dārga luksusa prece, ko lieto galvenokārt turīgākā sabiedrības daļa.
18. gs. – Tēja kļūst par modes un sabiedriskās dzīves sastāvdaļu Rīgas elites un Baltijas muižniecības vidū. Par tējas popularitāti liecina īpaši tējas dzeršanai izgatavotu porcelāna trauku izplatība.
19. gs. – Attīstoties Rīgas ostai un tirdzniecībai, pieaug importa preču, tostarp tējas, pieejamība. Tējas dzeršanas tradīcija pakāpeniski izplatās plašākā sabiedrībā.
20. gs. – Tēja kļūst par ierastu dzērienu Latvijas pilsētu iedzīvotāju sadzīvē un viesu uzņemšanas kultūrā.